Dziesma par Rolandu

Senfranču eposs "Dziesma par Rolandu"
Pēc Oksfordas manuskripta no senfranču valodas atdzejojusi Cecīlija Dinere
Mākslinieki: Roberts Diners un Lilija Dinere
Grāmatu apgāds "ALIS", 2010, Rīga

Latviešu rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja Cecīlija Dinere (1919–1996) 2009. gada 25. decembrī būtu svinējusi 90.dzimšanas dienu. Viņas atstātajā mantojumā īpašu vietu ieņem atdzejojumi no franču valodas – 20. gadsimta dzejnieku Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Žaka Prevēra, Morisa Karēma dzeja un klasiķu Pjēra Žana Beranžē, Fransuā Vijona dzeja, kā arī senfranču eposs «Dziesma par Rolandu», kas atdzejots no senākā, starp 1140. un 1170. gadu pierakstītā eposa varianta, ko pazīstam kā Oksfordas manuskriptu. Godinot Cecīlijas Dineres devumu latviešu kultūrā un literatūrā, grāmatu apgāds «ALIS» sadarbībā ar Cecīlijas Dineres meitu Liliju Dineri un mazdēlu Robertu Dineru laidis klajā jaunu «Dziesmas par Rolandu» izdevumu. Tajā līdzās latviešu atdzejojumam ir lasāms arī oriģinālais Oksfordas manuskripta teksts senfranču valodā un Žozefa Bedjē tulkojums mūsdienu franču valodā. Šī grāmata vispirms piedāvā ceļojumu vēsturē. Savā popularitātes virsotnē viduslaikos «Dziesmu par Rolandu» var salīdzināt ar mūsu laika darbības filmām. Izklaides un audzinošā nolūkā to deklamēja dārza svētkos un garos pārgājienos. Šis izdevums ir arī kā vienas dzimtas ceļojums literatūras pieminekļa ietvaros: eposu «Dziesma par Rolandu» atdzejojusi Cecīlija Dinere, tas ilustrēts ar viņas mazdēla Roberta Dinera veidotiem pieciem patinētiem bronzas ciļņiem, kas inkrustēti ar meitas Lilijas Dineres gleznotām miniatūrām uz sarkankoka plāksnēm. Ilustrācijām izvēlētā autortehnika neapšaubāmi ir unikāla, jo tā savieno šķietami nesavienojamas tehnikas vienotā veselumā – bronzas ciļņus un miniatūrglezniecību. Izdevuma mākslinieciskajā noformējumā izmantoti arī nofotografēti atsevišķi šo ciļņu fragmenti, radot «bronzas grāmatas» efektu.

1. Cilnis: bronza, patina; inkrustācija: sarkankoka plāksnītes / miniatūrgleznojums – akrila krāsa; brieža rags, sakausēts pigments; (28,5 x 18,5 cm)

Sēž vakar Ķeizars dārzā, domām ļaujas,
Bet Rolands pienāk, tērpies bruņās jaunās,
Viņš atgriezies no Karakosas kaujām
Un sārtu ābolu nes Kārlim saujā.
Teic, nesīšot tam valstu troņus plaukstā.
(XXIX lese)

 

 2. Cilnis: bronza, patina; inkrustācija: sarkankoka plāksnītes / miniatūrgleznojums – akrila krāsa; sakausēts pigments, granātakmens; (20 x 28,6 cm)

Tad atnāk Bramimonda, karaliene:
«Ai, dārgais grāf, jūs esat tīkams ciemiņš,
Mans vīrs ir pasācis jūs ļoti cienīt,
Šīs rotas gribu dāvāt jūsu sievai.
Tur zelts un rubīns, spulgi dārgakmeņi,
Tik daudz tos nesavāks pat Romas ķeizars,
Nav jūsu Kārlim tik daudz visā zemē.»
Grāfs dziļi zābakā šo mantu ieliek. AOI!
(L lese)

 3. Cilnis: bronza, patina; inkrustācija: sarkankoka plāksnītes / miniatūrgleznojums – akrila krāsa; sakausēts pigments; (18,6 x 28,3 cm)

Grāfs Rolands joņo kaujas laukam pāri,
Tur zobenu, ko sauc par Dīrendālu,
Viņš pagāniem nes zaudējumus prāvus,
Un asins straumes plūst pa plašo āri.
(CV lese)

 4. Cilnis: bronza, patina; inkrustācija: sarkankoka plāksnītes / miniatūrgleznojums – akrila krāsa; sakausēts pigments; (20,2 x 29 cm)

Uz savas māsas dēlu Kārlis noskatās
Un klusā balsī runā žēlabās:
«Draugs Roland, tu pie Dieva aicināts,
Mums tāda bruņinieka nebūs vairs.
Tev kaujas nebija bez uzvaras,
No naidnieka kas mani pasargās?»
(CCVI lese)

5. Cilnis: bronza, patina; inkrustācija: sarkankoka plāksnītes / miniatūrgleznojums – akrila krāsa; sakausēts pigments; (18,6 x 28,5 cm)

Kad Kārlis sadzird svēto eņģeļbalsi,
Tad izgaist viņā visas nāves bailes
Un atkal viņā mostas spēks un saprāts.
Cērt franču šķēpu emīram pa galvu
Un cepuri lauž dārgi izrotāto.
(CCLVII lese)

 

.